Kur glabāt rezerves kopijas un kā tās aizsargāt

Trīs eksemplāru noteikums

Glabājiet savus datus trīs eksemplāros — jūsu vietni un divas rezerves kopijas — divos dažādos datu nesējos, no kuriem viens atrodas ārpus jūsu vietnes servera. Ja viens pazūd, abi pārējie paliek.

Trīs vietas, trīs pielietojumi

• Vietnes serverī. Ērti, lai ātri atgrieztos iepriekšējā stāvoklī pēc atjauninājuma, kas kaut ko sabojā. Bezjēdzīgi, ja nedarbojas pats serveris.
• Jūsu datorā. Ārpus servera, ja vien par to atceraties un failu glabājat drošā vietā: tajā ir visa jūsu vietne.
• Jūsu pašu krātuvē — SFTP serverī vai ar S3 saderīgā krātuvē, kādu piedāvā daudzi glabāšanas pakalpojumi. Ārpus servera un bez vajadzības par to atcerēties, ja rezerves kopija tur tiek nosūtīta automātiski.

Aizslēgta

Rezerves kopijā ir viss: konti, pasūtījumi, jūsu klientu ziņojumi. Ja tā aizmirsta publiskā mapē, to var lejupielādēt jebkurš. Tāpēc rezerves kopijai jābūt šifrētai, un tās atslēga jāglabā citur, nevis kopā ar failu: citādi tas, kurš atrod failu, atrod arī to, ar ko to atvērt.

Un kā ar VDAR?

Ja jūsu vietne glabā personu datus (klienti, reģistrējušies lietotāji, pasūtījumi), tos glabā arī jūsu rezerves kopijas. VDAR cita starpā prasa:

• spēt atjaunot datu pieejamību un piekļuvi tiem savlaicīgi pēc incidenta (32. pants): tieši tā ir rezerves kopijas funkcija;
• tos aizsargāt, piemēram, ar šifrēšanu (32. pants);
• neglabāt tos ilgāk, nekā nepieciešams (5. pants): izvēlieties glabāšanas ilgumu un ļaujiet vecākajām kopijām dzēsties;
• zināt, kur tie atrodas: krātuve ārpus Eiropas Savienības nozīmē datu nosūtīšanu, kurai jābūt pienācīgi reglamentētai (V nodaļa). Izvēlieties savas krātuves reģionu apzināti.

Šifrēšana palīdz arī datu noplūdes gadījumā: ja nozagtie dati nav saprotami personām, kurām nav atļauts tiem piekļūt, VDAR atbrīvo no pienākuma informēt katru attiecīgo datu subjektu (34. pants).